Nossos Projetos

Conheça nossas principais obras em cada área de atuação

Kā portreta formāts pārveidoja spēļu automātu kompozīciju

Portreta izkārtojums ir vertikāls ekrāna formāts, kurā saturs tiek organizēts no augšas uz leju; piemēram, trīs ruļļu režģis var aizņemt ekrāna vidusdaļu, kamēr vadības elementi izvietoti zem tā. Šāds risinājums maina ne tikai atsevišķu objektu novietojumu, bet arī to, kā spēles attēls, informācija un darbības ietilpst vienā skatā.

Mobilo ierīču lietošana ir rosinājusi izstrādātājus pielāgot spēļu automātu saskarnes vertikāliem ekrāniem, un labakielatvijasonlinekazino.lv ir viens no Latvijas tiešsaistes kazino tematikai veltītiem resursiem šajā plašākajā digitālajā vidē. Portreta formātā kompozīcijas uzdevums ir saglabāt skaidru attiecību starp spēles laukumu, rezultāta informāciju un vadības pogām, nepaļaujoties uz plašu horizontālu telpu.

No horizontālas joslas līdz vertikālai hierarhijai

Tradicionālā ainavas orientācijā spēles laukums var izvērsties platumā, un blakus tam ir vieta papildu informācijai. Portreta ekrānā šāda telpa ir ierobežotāka. Tāpēc elementi biežāk tiek kārtoti secīgi: augšpusē var atrasties spēles nosaukums vai atlikuma informācija, centrā — ruļļi, bet apakšdaļā — likmes un griešanas vadība. Konkrētais izkārtojums atšķiras atkarībā no spēles, tomēr vertikāla secība kļūst par svarīgu kompozīcijas principu.

Šī hierarhija ietekmē arī skatiena kustību. Plašā ekrānā spēlētājs vienlaikus var uztvert vairākus sānu elementus, savukārt šaurā displejā uzmanība biežāk pārvietojas pa centrālo asi. Dizaineriem jāizvēlas, kuras detaļas saglabāt pastāvīgi redzamas un kuras parādīt tikai noteiktā brīdī vai pēc lietotāja darbības. Mērķis ir veidot skaidru vizuālo kārtību, nevis vienkārši saspiest ainavas izkārtojumu.

Režģa proporcijas un simbolu mērogs

Vertikāls ekrāns maina ruļļu režģa proporcijas un to, cik lielu laukuma daļu tas aizņem. Lai simboli būtu salasāmi nelielā displejā, tos var attēlot lielākus, bet režģa platumu pielāgot ekrāna robežām. Dažās spēlēs kompozīcija tādēļ kļūst garāka, citās tiek pārveidots simbolu skaits vai atstarpes. Šīs izvēles ietekmē spēles vizuālo ritmu un to, cik daudz dekoratīvā fona paliek redzams ap laukumu.

Režģa maiņa nav tikai mēroga jautājums. Simbolu formas, apmales un animācijas jāveido tā, lai tās būtu atšķiramas uz maza ekrāna un vienlaikus saskanētu ar kopējo stilu. Ja spēles vizuālajā valodā ir sarežģītas ilustrācijas, kompozīcija var izmantot lielākus laukumus un vienkāršāku apkārtējo vidi. Savukārt grafiski lakoniskā stilā iespējams saglabāt vairāk fona detaļu, jo tās nekonkurē tik cieši ar simboliem.

Vadības elementi un informācijas izvietojums

Portreta formātā vadības pogu novietojumam ir tieša saistība ar spēles laukuma augstumu. Ja vadības zona atrodas ekrāna apakšā, tā ir sasniedzama ar īkšķi, bet aizņem vietu, ko citādi varētu izmantot ruļļiem vai rezultāta informācijai. Tāpēc kompozīcijā jānosaka līdzsvars starp pietiekami lieliem mijiedarbības elementiem un skaidri redzamu spēles saturu. Arī teksta izmērs un kontrasts jāpielāgo tā, lai būtiskā informācija būtu salasāma bez liekas saskarnes pārblīvēšanas.

Daļa saskarnes elementu var mainīt novietojumu vai izmēru atkarībā no ekrāna orientācijas. Piemēram, ainavas režīmā izvēlne var atrasties blakus spēles laukumam, bet portreta režīmā tā var tikt pārvietota uz augšējo joslu vai atvērta atsevišķā panelī. Šāda pielāgošana ļauj saglabāt funkcijas, vienlaikus veidojot katram formātam atbilstošu kompozīciju.

Par digitālā attēla un vizuālās komunikācijas principiem plašākā kultūras kontekstā informāciju publicē lka.edu.lv. Šāds konteksts palīdz aplūkot ekrāna kompozīciju kā daļu no plašākas vizuālās valodas, kurā mērogs, secība un attēla hierarhija nosaka, kā saturs tiek uztverts.

Animācija un fona telpa

Vertikālā kompozīcija maina arī animāciju trajektorijas. Efekti var virzīties gareniski pa ekrānu, bet to ilgums un mērogs jāpielāgo ierobežotajai platībai. Lieli uzplaiksnījumi vai izplešanās efekti var aizsegt vairākus saskarnes elementus, tādēļ animācijas parasti jāveido saskaņā ar režģa un vadības zonu izvietojumu. Vienlaikus kustība var palīdzēt izcelt notikumu, ja tā ir vizuāli saistīta ar attiecīgo simbolu vai spēles laukuma daļu.

Fons portreta ekrānā bieži darbojas kā rāmis ap centrālo spēles laukumu. Tā vertikālie motīvi var piešķirt dziļumu, bet skaidri noteiktas malas palīdz nodalīt režģi no vadības zonas. Kompozīcijai jāņem vērā arī tas, ka dažādu ierīču ekrāniem var būt atšķirīgs augstums un malu attiecība. Elastīgs izkārtojums ļauj saglabāt galveno hierarhiju, vienlaikus pielāgojot atstarpes konkrētajam displejam.

Televīzijas un digitālo mediju satura apritē būtiska ir attēla pielāgošana dažādiem skatīšanās apstākļiem; Latvijas mediju vidē aktuālo saturu piedāvā arī tv3.lv. Spēļu saskarņu veidotājiem līdzīgi jādomā par to, kā vertikāls attēls saglabā salasāmību un skaidru fokusu dažādos ekrānos, lai gan katrai mediju formai ir savs saturs un lietošanas mērķis.

Portreta formāta ietekme uz dizaina izvēlēm

Portreta ekrāns ir veicinājis kompozīcijas pieeju, kurā spēles laukums, vadība un informācija tiek plānota kā savstarpēji saistītas vertikālas zonas. Tas maina simbolu mērogu, fona lomu, animāciju virzienu un elementu secību. Rezultātā mobilā versija var būt nevis samazināta darbvirsmas kopija, bet atsevišķi pielāgots saskarnes risinājums, kas saglabā spēles vizuālo raksturu citās proporcijās.

Praktiskā dizaina sekas ir konkrētas: izstrādātājiem vispirms jānosaka, kur portreta ekrānā atrodas galvenais spēles laukums un kur lietotājs redzēs būtiskās vadības iespējas. Pēc tam var saskaņot simbolu izmēru, teksta salasāmību un fona detaļas, lai katrs elements iederētos skaidrā vertikālā hierarhijā.